Par Florbolu

Florbola aizsākumi meklējami Zviedrijā, kur to spēlē kopš 70. gadu vidus. Florbola saknes ir atrodamas dažādās spēļu formās, taču tieši šāda tā nebija, līdz zviedri nodibināja pirmo oficiālo Nacionālo Florbola federāciju – 1981.gada 7. novembrī Salā, Zviedrijā. Kad 1983.gada septembrī dienasgaismu ieraudzīja pirmā oficiālā noteikumu grāmata un tika noteikts, kā spēles laukumu izmantot speciālu, skrituļslidām paredzētu laukumu, tika sperti pirmie soļi, lai modernais florbols kļūtu par organizētu sporta veidu.

Spēle ir ļoti populāra arī Somijā, Čehijā, Šveicē, Latvijā. Starptautiskā florbola federācija apvieno 49 valstis ar vairāk kā 270 000 spēlētājiem.

Florbola pamatnoteikumi

Laukumā spēlē divas komandas, katrai komandai laukumā vienlaicīgi ir seši spēlētāji, no kuriem viens ir vārtsargs. Florbolā vārtsargam nav nūjas. Komandai ir arī tiesības vārtsargu nomainīt pret sesto laukuma spēlētāju. Florbola laukuma izmērs ir 40×20 metri. Laukumam apkārt ir izvietotas apmales, kuru augstums sasniedz 50 centimetrus, laukuma stūri ir ieapaļi. Vārtu izmērs 160×115 cm. Spēle ir sadalīta trīs periodos, katrs no tiem ilgst 20 minūtes un starp periodiem ir 10 minūšu pārtraukums.

Florbolā aizliegts turēt pretinieku vai viņa nūju, ķeksēt ar nūju, klupināt vai bloķēt pretinieku, sist pretiniekam vai viņa nūjai, sist pa bumbiņu ar nūju vai kāju augstāk par ceļgalu, spēlēt bumbiņu ar roku vai galvu. Par noteikumu pārkāpšanu pretinieku komanda iegūst tiesības uz soda sitienu. Rupja noteikumu pārkāpuma gadījumā spēlētāju var noraidīt uz divām vai piecām minūtēm, vai parādīt sarkano kartīti.

Laukuma spēlētāji florbolā spēlē bumbiņu ar nūju. Nūjas parasti ir veidotas no viegliem un izturīgiem kompozīta materiāliem. Florbola nūja ir salīdzinoši īsa, kas nodrošina labāku spēju manevrēt.

Florbola bumbiņai ir speciāls dizains. Tā ir izgatavota no plastikāta un parasti ir balta ar 26 caurumiem (katrs 1 cm plats) un tukšais bumbiņas vidus tai piešķir labas aerodinamiskās īpašības. Bumbiņas svars ir 23 grami, bet diametrs – 7,2 cm.

Nūjas un bumbiņas vieglais svars nodrošina ļoti ātrus metienus. Florbolā reģistrēti par 200 km/h ātrāki metieni, kas ir vairāk nekā hokejā. Nav precīzu uzticamu datu, bet ātrākais florbola metiens ilgu laiku skaitījās 205 km/h, Ginesa rekords ātrākajam hokeja metienam ir 177,5 km/h). Bumbiņas lidojuma lielais ātrums prasa no vārtsarga ātru reakciju un spēju tvert metienus ar neapzinātiem refleksiem. Tādēļ florbola spēlēs ir salīdzinoši daudz gūtu vārtu.