Vieglatlētiku, bieži vien dēvē par sporta karalieni un tas nav nekāds brīnums, jo tik tiešām ir grūti sameklēt vēl vienu sporta veidu, kurš varētu būt vēl populārāks par vieglatlētiku, kuras vēsture ir sākusies neskaitāmi daudz gadu atpakaļ, Senajā Grieķijā. Vieglatlētika bija iekļauta jau pirmo Olimpisko spēļu programmā, kaut gan jāsaka, ka visa spēle, tajā laikā sastāv arī sastāvēja tikai no šā sporta veida disciplīnām. Vispirms, pirmie Olimpisko spēļu dalībnieki sacentās skriešanā, distance, tajos laikos bija 192 metri. Tieši tik gara tā bija tāpēc, ka tik garš bija Olimpisko spēļu stadions Senajā Grieķijā. Mazliet vēlāk, Olimpisko spēļu programmā tika iekļauta skriešana abos virzienos, turp un atpakaļ. Bet vēl mazliet vēlāk, parādījās sacensības pieccīņā un stafetes skrējienā. Stafetes skriešanas laikā, katrs dalībnieks rokās nesa lāpu, kuru tālāk nodeva nākamajam vieglatlētam.
Tieši tāpat, vieglatlētika bija ļoti populāra arī Eiropas valstīs, it īpaši Lielbritānijā. Sacensības augstlēkšanā, tālumā, mešanā un skriešanā, šeit tika rīkotas jau 12. gadsimtā. Uzvaras šajās disciplīnās kļuva par pamatu mūsdienu vieglatlētikas disciplīnām. Vislielākā interese par vieglatlētiku radās 1859. gadā, tad, kad Grieķijā atdzima Olimpiskās spēles. Valsts čempionātā, tad pirmo vietu ieguva vieglatlētika.
Disciplīnas
Vieglatlētikā ietilpst vairākas sporta disciplīnas. To vidū ir skriešana dažādās distancēs, augstlēkšana, tāllēkšana, šķēpa mešana, lodes grūšana, soļošana, maratoni. Visas vieglatlētikas disciplīnas vien viena īpašība, tās ir viegli pieejamas, piemēram, skriet, mest, soļot var jebkurā vietā un jebkurā vecumā.